Latviešu
Pусский
Augusts ir ražas novākšanas laiks – tas priecē ar barojošiem labumiem un sniedz papildu nodarbes. Jo vairāk esat stādījuši un sējuši, jo lielākas būs pārtikas rezerves, bet tās būs pareizi jāsagatavo uzglabāšanai (svaigi glabāt, konservēt, raudzēt u. c.). Pēc ražas novākšanas jārūpējas arī par augsnes atjaunošanu un sagatavošanu nākamajai sezonai. Apskatīsim, kādi svarīgākie darbi darāmi augustā.
Ko sēsi, to pļausi. Kuras dārzeņus laiks novākt?
Augustā visā sparā sārtojas tomāti un turpina augt gurķi. Šie dārzeņi parasti tiek audzēti siltumnīcās, tāpēc tie ātrāk ienākas un ražo vairāk. Protams, daudz kas atkarīgs no sējas un stādīšanas laika, kā arī no augšanas apstākļiem. Ja gurķi tika iestādīti agri un tos sāka bojāt slimības vai kaitēkļi, tad augustā raža jau būs neliela, un tie var pārtraukt augļošanu jau jūlijā. Lai tā nenotiktu, ieteicams gurķus audzēt gan siltumnīcā, gan ārā – dažādos laikos, lai ilgāk nodrošinātu ražu.
Ja siltumnīcā audzējāt papriku, tad vasaras otrajā pusē tā jāvēro un jānovāc laikā. Labāk nenobriedināt pārāk ilgi – pārnobriedušai paprikai pazūd garša, mainās ķīmiskais sastāvs un sacietē miza.
Jūlija beigās un augustā sāk dzeltēt sīpolu laksti – tā viņi signalizē, ka galviņas ir gatavas novākšanai. Ja visus sīpolus vienā laikā iestādījāt, tos var raut, kad vairāk nekā puse lakstu ir nodzeltējuši.
Ķiplokus augustā arī vajadzētu novākt – ja to dara vēlāk, tie ziemā var sliktāk glabāties.
Baklažāni un kabači jau no vasaras otrās puses ir gatavi vākšanai. Kabaciem nevajadzētu ļaut pāraugt – tad sēklas kļūst lielas un ar biezu čaumalu. Konservēšanai vislabāk der jauni 10–15 cm gari kabači ar plānu miziņu un baltu, sulīgu mīkstumu. Ieteicams kabačus novākt līdz pusdienlaikam un, griežot ar asu nazi, atstāt vismaz 5 cm „asti“. Baklažāni derīgi lietošanai, kamēr tiem ir spīdīga miza un gaišas, mīkstas sēklas. Kad miza zaudē spīdumu un sēklas kļūst tumšākas, baklažāni vairs nav piemēroti ēšanai.
Augustā var novākt arī šos dārzeņus un garšaugus:
• burkānus
• bietes
• agrīnās un vidēji agrās kartupeļu šķirnes
• zaļās pupiņas
• zirņus
• dilles
• pētersīļus
• piparmētras
• sinepju sēklas
• mētras
• timiānu
• raudeni u. c.
Raža novākta – ko darīt tālāk?
Nākamais solis – ražas sagatavošana ziemai. Gurķi un tomāti ātri bojājas, tāpēc jāizvēlas piemērotākais saglabāšanas veids – raudzēšana, vakuumiepakošana u. c. Sasmalcinātus tomātus var sasaldēt un izmantot zupām – izteiktākai garšai tos var samaisīt ar garšaugiem, ķiplokiem vai čili pipariem.
Sīpolus un ķiplokus pēc izraušanas jāatstāj ārā labi izžūt, tāpēc novākšanu ieplānojiet saulainās, siltās dienās. Kad tie izžuvuši, viegli notīriet zemi, atlasiet bojātos, izmetiet, bet veselus uzglabājiet istabas temperatūrā, labi vēdināmā, tumšā telpā.
Kabačus uzglabājiet vēsā un mitrā vietā – 4–10 °C. Labāk glabājas zaļie, 25–40 cm gari kabači, nevis dzeltenie. Baklažāniem vajadzīga vēl zemāka temperatūra – 3–5 °C.
Vispiemērotākā uzglabāšanas vieta – pagrabs. Tur var glabāt arī kartupeļus un burkānus.
Garšaugus (timiānu, melisu, piparmētras, mētras un citus zāļu tēju augus) vislabāk kaltēt un uzglabāt sausos traukos istabas temperatūrā.
Dilles un pētersīļus var gan kaltēt, gan sasaldēt – kā jums ērtāk un gardāk.
Tagad ir arī īstais laiks gatavot ziemas salātus un konservus – receptes meklējiet specializētās interneta vietnēs.
Rūpes par augsni
Kad dārzeņi novākti un sagatavoti ziemai, pienāk laiks atsvaidzināt augsni un iztīrīt nezāles un augu atliekas. Ja palikuši augu stublāji un lapas – savāciet un izmetiet. Ja tie bija veseli, tos var izmantot kompostam. Bojātos vai slimību skartos augu atliekas neglabājiet – lai nesavairojas slimību perēkļi, tos var sadedzināt (ja tas atļauts) vai izvest no dārza.
Ko darīt ar dobi, kur auguši ar slimībām inficēti dārzeņi?
• Uzmanīgi noņemt virsējo augsnes kārtu (~5–10 cm) un izvest uz attālāku vietu.
• Ja nepieciešams, var apliet virsmu ar karstu ūdeni – tomēr tā var aiziet bojā arī noderīgie mikroorganismi un sliekas. Iespējams izmantot arī īpašus dezinfekcijas līdzekļus.
Kaitēkļus varēs samazināt, ja dobes rudenī pārrok dziļāk – kaitēkļiem nepatīk dziļums un augsnes virskārta.
Neatstājiet nezāles ziemot – tās vēl vairāk izsējas un savairojas.
Dobes ielabojiet ar kompostu vai kūtsmēsliem. Var izmantot arī speciālos mēslojumus un neaizmirstiet – sējas maiņa arī palīdz uzlabot dārzeņu augšanu.
Augustā joprojām var sēt redīsus, salātus, dilles, pētersīļus.